Pēc trakulīgās izlēkāšanās Alūksnes augstienas kalnos un lejās "Stirnu buks 2017" ceturtajā posmā dosies apciemot noslēpumaino Pokaiņu mežu!
Starts/Finišs:: Pokaiņu meža informācijas centrs, Naudītes pagasts, Dobeles novads. GoogleMap šeit!
Sacensību programma:: ŠEIT
Detalizētas distanču kartes:: bit.ly/PokainuMezs
Distanču GPX faili pieejami šeit (spied “Saglabāt saiti kā”!):: “Vāvere – GPX”, “Zaķis – GPX”, “Stirnu buks – GPX”, “Lūsis – GPX”
Lai arī Pokaiņu mežs atrodas Zemgales līdzenumā, meža reljefs itin nemaz nav raksturīgs līdzenumam - te ir gan stāvi pauguri, gan dziļas ielejas, gan dažāda sastāva un vecuma mežaudzes. Bet pats galvenais - ainaviskajam mežam īpašu noslēpumainību piešķir neparastie dažāda izmēra akmeņu krāvumi.
Akmeņu upes un krāvumi, neskaitāmas akmeņu kaudzītes un savdabīgi akmeņi - vientuļnieki ir bijuši par pamatu tam, ka mežs apaudzis ar fantastiskiem minējumiem. Daži ģeologi izsaka domu, ka šī vieta veidojusies ledāja ietekmē, citi uzskata, ka Pokaiņi ir ļoti sena mūsu senču svētvieta, kurā cilvēki nekad nav dzīvojuši, bet nākuši šurp ar kādu vēlmi! Turklāt vairākos uzkalnos ar radiolokācijas metodi konstatētas sarežģītu būvju atliekas.
Lai kā te arī nebūtu - ar dažām neizprotamām lietām, trases veidojot saskārās arī Stirnu buka komanda, tomēr par vienu lietu mēs esam pavisam droši, Pokaiņu mežs ir īpašs, turklāt tas ir Stirnu bukiem draudzīgs! Pokaiņos mēs varam atrast to, kas mums visvairāk nepieciešams - miers, harmonija, skaista daba un īpašs dzīvinošs spēks, kas palīdz uzlabot veselību, paver iespēju mums kļūt labākiem!
Atliek vien piebilst, ka abu garāko distanču dalībnieki apciemos arī mežiem apaugušo Krievkalnu garo valni, kamēr Lūši - apciemos arī Vipēža ezeru un Smiltnieku pilskalnu, uz kura aizlaikos esot dedzinātas raganas!
Šai apvidū pirmoreiz lēcām jau 2015.gadā, aizpērn gan vairāk iepazinām Zebrus ezera burvību! Nu, laiks pienācis kārtīgāk iepazīt Pokaiņu meža apvidu!
Lai arī jums izdodas atrast un sajust to, kas jums visvairāk nepieciešams! Tiekamies Pokaiņu mežā!
Sevī un savā sirdī sajūtu zemi, kokus, zāles, puķes. Pateicībā noliecu galvu zemes mātes priekšā un savienojos ar zemes enerģijām. Es esmu vienots ar zemi.
Vairāk ar Pokaiņu mežu vari iepazīties mammadaba.lv un latvia.travel!