Dzīvojot savrup kā neliela katoļu saliņa apkārtējā luteriskajā Kurzemes vidē, suiti paturējuši to, kas nevienā citā novadā Latvijā nav saglabājies tādā blīvumā un tādā koncentrācijā, – īpatnēju raksturu, paražas, tautastērpus, tradicionālās kultūras lietas un priekšmetus. Latvijā visatpazīstamākā suitu tradīcija ir burdons – suitu sievu dziedāšana. 2009. gadā suitu kultūrtelpa tika iekļauta UNESCO Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā.
Iesakām uz šo posmu doties ar visu ģimeni uz vairākām dienām, lai pamatīgi iepazītu Alsungu, etnisko kultūras centru "Suiti" ar radošajām darbnīcām, ekspozīciju, suitu mantojumu krātuvi, izgaršotu šīs puses lepnumu sklandrausi, arī nedaudz izkustinātu kājas taku skrējienā, bet mājupceļā piestāt pie Abavas rumbas, kad aprīļa beigās virs tās būs novērojama unikāla dabas parādība – vimbām dodoties uz nārsta vietām augšup pa upi, tās cenšas pārvarēt ūdenskritumu to pārlecot. Hercoga Jēkaba laikā Ventas rumbā tika ierīkoti zivju ķeršanas grozi, zivīm pašām ielecot grozos. Šī iemesla dēļ, jau kopš seniem laikiem Kuldīga ir pazīstama kā pilsēta, kur zivis ķer gaisā.
Taku skrējiena "Suitu zemes Stirnu buks" dalībnieki seriāla otrajā posmā ielēks pašā Kurzemes sirdī, kur mežs mijas ar pļavām, un kur slēpjas vieta ar senu vēsturi un unikālām tradīcijām - Alšvanga.
Ielēksim 17. gadsimtā, kad attīstījusies šīs vietas identitāte - no meža līdz zudušā bānīša pedām, no Ēdoles pils uz Alsungas pili līdz Alsungas katoļu baznīcai, kur radies un cauri nests gadsimtiem unikāls mantojums - dosimies tam cauri, līdz pat mūsdienām, lai stāstītu tālāk to, kas iekļauts UNESCO nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā un lolots arī šodien - savdabīgais raksturs, paražas, ēdieni, kolorītie tautastērpi, tradicionālās kultūras lietas un priekšmeti.
Sklandrauši finišā būs!