Piejūras Stirnu buks

Lībiešu krasts - Līvõd rānda

Mūsdienās tradicionāli par Ziemeļkurzemes lībiešu ciemiem uzskata četrpadsmit ciemus. Tie ir: Ģipka (Gipk), Melnsils (Mustānum), Kolka (Kūolka), Vaide (Vaid), Saunags (Sǟnag), Pitrags (Pitrõg), Košrags (Kuoštrõg), Mazirbe (Irē), Sīkrags (Sīkrõg), Jaunciems (Ūžkilā), Lielirbe (Īra), Miķeļtornis jeb Pize (Pizā), Lūžņa (Lūž) un Oviši (Pațikmō). Pirmie deviņi ciemi līdz Latvijas Republikas izveidošanai piederēja Dundagas muižai, pārējie četri – Popes muižai. Šobrīd austrumu ciemi oficiāli atrodas Dundagas novada Kolkas pagastā, bet rietumu ciemi – Ventspils novada Tārgales pagastā.

Dzīve padomju varas apstākļos piekrastes ciemos Baltijas jūras krastā risinājās ar īpašu iezīmi, jo te atradās Padomju Savienības robeža un koncentrējās lielvaras militārās intereses. Padomju režīms Baltijas jūras piekrasti no Ventspils līdz Kolkai noteica par  "slēgto zonu", kur civilo iedzīvotāju pārvietošanās bija ierobežota. Tas vēl vairāk veicināja iedzīvotāju aizplūšanu no lībiešu ciemiem, tie palika praktiski tukši.

"Lībiešu krasts ir šaura piekrastes josla Ziemeļkurzemē no Ģipkas līdz Ovišiem. Šajā teritorijā atrodas divpadsmit ciemi, kas vēl glabā lībiešu tautas kultūras pieminekļus un kur dzīvo neliels skaits lībiešu pēcteču.

Lībieši ir viena no septiņām Baltijas jūras somu tautām, kam radniecīgākās ir igauņi un somi.

Kā to apstiprina Latvijas valsts likumi, lībieši ir sena Latvijas pamattauta, kuras valoda un kultūras vērtības iekļautas Latvijas kultūras mantojuma sastāvā.

Lībiešu valoda pastāv vismaz pusotru tūkstoti gadu, ko līdz mūsdienām uzturējis mazs valodas lietotāju skaits. Tā ir vispāratzīta valodnieciska vērtība, un tā ir iekļauta vairākos starptautiskos reto un apdraudēto valodu sarakstos, t. sk. UNESCO apdraudēto valodu sarakstā.

Minot lībiešu staigātās takas, allaž pārņem izjūtas, kurām līdzīgas spēj raisīt laikam tikai dzeja. Atbruņojošs savā vienkāršībā, Lībiešu krasts pats ir dzīva dzeja – ar zaļu, baltu un zilu rakstīts mūžības pieskāriens.

Kopš senlaikiem lībiešu dzīvi Kurzemes nostūros noteikuši trīs pamatlielumi – biezie meži, liesā kāpu smilts un galvenā iztikas devēja – jūra. Tāpēc paaudzēs mantotā aina, ko zvejnieks laivā vēro, atgriežoties no jūras, – zaļā mežu josla, baltā liedaga strēle un zilie jūras ūdeņi –, iesakņojās dziļi tautas apziņā, līdz kļuva par tās piederības zīmi – zaļbaltzilo lībiešu karogu."

Baiba Damberga, fotomūzikas albums "Zaļš. Balts, Zils."

* "Zaļš. Balts. Zils." Lībiešu krasts attēlos un mūzikā. Acīm. Ausīm. Sirdij. Jānis Mednis - foto. Raimonds Tiguls - mūzika.

Vairāk:: visit.dundaga.lv I livones.net I kolkasrags.lv