Dzimtā meža Stirnu buks
Vilkaču meža un Āžu kalna takas Raudas mežā
Taciņas labajā pusē kā siena pacēlās stāva, bērziem, apsēm un mazām eglītēm noaugusi Āžu kalna nogāze, bet kreisajā pusē auga pāris lielu, vecu meža ozolu. Aiz tiem - kārtējais purvs un tumša biezu egļu audze. Sajutu, ka kaut kas briesmīgs tieši no turienes uz mani skatās. No neizskaidrojamām bailēm pa muguru skraidīja tirpiņas Tās bija dzīvnieciskas, uz kliegšanu vedinošas, paralizējošas bailes bez kāda man zināma iemesla. Visiem spēkiem bija jāpārvar sevi, lai turpinātu ceļu un nesastingtu.
Par taku
Par Raudas mežu sastopami mistiski stāsti un leģendas – īsts spokaiņu mežs! Zintnieki teic, ka enerģētiskā spēka ziņā tas ne nieka neatpaliek no leģendārajiem Pokaiņiem. Raudas mežs īpašs ar to, ka šeit – kā nekur citur Latvijas dabā – novērojams izteikts enerģiju kontrasts. Te aci pret aci satiekas pozitīvā un negatīvā enerģija. Raudas meža mistiku grāmatā “Kurzemes vilkaču nostāsti” aprakstījis teologs Ralfs Kokins.
Āžu kalns ir 480-520 metru garš un it kā 109 m (pēc citiem avotiem – 123 m) augsts. Kāpiens kalnā ir kā mazs piedzīvojuma piedāvājums, tādēļ to varam dēvēt par Āža taku.
Jautāti, kad un kā radies kalna vārds, pat senākie apkārtnes iedzīvotāji tikai rausta plecus: “Tā formas dēļ. Āzis kas āzis!” Patiešām! Kalna reljefs veido āža ķermeni profilā: aste, krusti, līkā mugura, galva ar ragu vietām un purniņš. Stāvums no Āža pieres uz leju pa degunu ir gandrīz biedējošs.
“Nav nekādas jēgas par vilkaču esamību spriedelēt labiekārtotā, sterilā Rīgas centra dzīvoklī, “sēžot” internetā. Kurzemē viss ir citādi. Ļaudis runā, ka vilkacis esot ļoti ļauns, gandrīz vai pats nelabais – nav nekā tik šausmīga kā viņu ieraudzīt savām acīm. Bet tikai dzīviem cilvēkiem tā liekoties un esot dikti bail. Bet arī labs viņš pavisam noteikti neesot, jo no labajiem parasti nesametoties bail. Iespējams, ka šīs svešādās, tik spēcīgās baiļu sajūtas esam mantojuši no senajiem cilvēkiem, kuriem izdzīvot palīdzēja arī intuīcija un racionāli neizskaidrojamas nojautas. Vilkati esot redzējuši daudzi kurzemnieki, bet nekad nav dzirdēts, ka tas būtu nomaitājis kādu bērnu. Dažu labu pieaugušo gan. Kurzemē klīst arī stipri nežēlīgi stāsti…” Ralfs Kokins “Kurzemes vilkaču nostāsti” (Zvaigzne ABC)
Āža krusti
Skatu vieta Āža kalnā, kas radusies, pateicoties meža taku skrējiena STIRNU BUKS veidotājiem. Te atrodas pirmais zelta uguns āderu krustpunkts, kas šķērso kalnu. Skaidrā laikā no šīs vietas var redzēt Durbes pili, bet neko vairāk.
Taču Tukums ir 20 000 cilvēku pilsēta! Kā tas iespējams, ka uzkāpjot apkārtnes augstākajā punktā redz vien pāris jumtus? Par to domāts jau 13. gadsimtā, kad nebija ne šoseju, ne dzelzceļa – vien ūdens ceļi un stigas mežā. Nebija arī Durbes pils. Pilsēta apzināti izvietota tā, lai nelabvēļi to neredzētu pat no tuvās apkārtnes augstākajiem kalniem. Tukums ir īpaša pilsēta īpašā vietā.
Atpūtas vieta "Āžu kalns"
Labiekārtota atpūtas vieta Āžu kalna pakājē ar lapeni, galdu, soliem, ugunskura vietu. No atpūtas vietas pa taku var uzkāpt Āžu kalnā un doties pa meža takām pārgājienos pa vietējo apkārtni.
Šeit atradīsi taku skrējienu seriāla 'Stirnu buks' ciltszīmi, reizi gadā tieši šeit tiek dots starts, vienam no grūtākajam kalnu taku maratonam Ziemeļeiropā.
TukumSmukumTakas (@GoogleMaps) I Vilkaču maratons 07.05.2025.
Visas takas:: GoogleMap