Āžu kalna vilinājums

Žurnāls: 05 | Šlokenbekas Stirnu buks 2018 Augusts

Teksts: Signis Vāvere

Es esmu no Kurzemes un lielu daļu savas bērnības pavadīju mežā. Vasarās ar ģimeni dzīvojot teltī uz Viskūžu salas Usmas ezerā, skrienot orientēšanos Ventspils rajona “Azimutā”, ar draugiem ceļot štābiņus vai blandoties pa gravām ap baronu fon Bēru kapiem Ugāles pilskalnā.

Šlokenbekas mežos pirmo reizi nonācu, droši vien, tajā pašā reizē, kad daudzi no jums – pirms pieciem gadiem – pirmajā Stirnu bukā. Tad es nebiju Stirnu buks. Man patīk, ka parādās jauni skrējieni, patīk atbalstīt tos. Šajā piekritu pildīt DJ lomu un atskaņot mūziku dalībnieku reģistrēšanās laikā. Traumas dēļ nevarēju skriet, Rimants mani paņēma līdzi trasē – uzkāpu Āža kalnā, redzēju tās nogurušās un laimīgās skrējēju sejas, un, lai arī baudu no skriešanas gūstu tikai uz asfalta, sajutu kādu spēku dod mežs un skrējiens mežā.

Ir tāda grāmata “Kurzemes vilkaču nostāsti”, ko sarakstījis Ralfs Kokins, tur ir stāsts par Āžu kalnu. Spalvas ceļas lasot. Neticu visādiem māņiem un mistiskām lietām, bet Āžu kalna mežs ir īpašs. Es zinu, ka nav vilkaču, veciem ozoliem nav trīs dvēseles un purvs ir vienkārši slapjāka vieta, nevis Velna mājoklis. Bet katru reizi skrienot tajos mežos, ik pa brīdim rodas sajūta, ka esi kāda lielāka, līdz galam nesaprotama sastāvdaļa. Ne no kā pār ķermeni pārskrien tirpas, iztraucēts putns liek tev apstāties tā, it kā būtu saticies ar maratona “sienu”, un tavs treniņa ātrums nemanot kļūst par minūti ātrāks.

Stirnu buks ir radies pateicoties Āžu kalnam un Stirnu buks katru gadu tur atgriezīsies. Mēs skriesim skaistākajās Latvijas vietās, bet Āžu kalna meži ir mūsu saknes. Katru reizi mums ir milzīgs kārdinājums arī īsās distances aizvest līdz tā stāvajām nogāzēm. Pārcelt starta vietu tuvāk, likt skriet vairāk, tā iedodot iespēju sajust tā meža varenumu pilnībā. Visiem dot iespēju redzēt vietu, kur radies Stirnu buks. Uzskriet Āža kalna virsotnē un palūkoties uz plašo apkārtni, redzēt drūmo, bet bezgala skaisto mežu Vilkaču maratona finiša taisnē un noskriet gar apkārt esošajiem purviem.

Izbaudiet vietu, kur mēs iemīlējām taku skriešanu, kur ik reiz priecāsimies Jūs redzēt atkal un atkal. Dod Dievs Stirnu bukam dzīvot Saules mūžu! #dzimislairietu #esesmustirnubuks