Potītes

Žurnāls: 15 I Mežaparka Stirnu buks 2022 Aprīlis

Teksts: Krista Deičmane, fizioterapeite "Siguldas Sporta Diagnostika”

Pēdas locītavas saišu sastiepumi, daļēji vai pilni plīsumi ir viena no biežākajām traumām, ar kurām nereti nākas sastapties skrējējiem.

Kas ir pēdas locītava?

Saites ir šķiedras, kas savieno kaulu ar kaulu un nodrošina locītavā stabilitāti. Traumas gadījumā daļa no šīm saitēm mēdz tikt sastieptas vai daļēji vai pilnīgi plīst. Ja ap pēdas locītavu pēc traumas rodas tūska un ir nespēja kāju pielikt pie zemes sāpju dēļ, tad būtu ieteicams pēc iespējas ātrāk doties uz rentgena izmeklējumu, lai novērtētu, vai nav noticis kaula lūzums. Rentgenā mīkstos audus (saites) neredzēs, taču par saišu stāvokli speciālists varēs spriest pēc kaulu novietojuma.

Gan saišu bojājuma, gan kaula lūzuma gadījumā simptomi būs līdzīgi. Arī saišu sastiepuma gadījumā sāpes var būt ļoti spēcīgas, ap locītavu var veidoties tūska un hematoma, kas uzreiz nenozīmē, ka noticis arī kaula lūzums.

Saišu bojājumiem ir vairākas pakāpes – var būt viegls sastiepums, sastiepums ar plīsumu un pilns saites plīsums. Ja saite plīsusi pilnībā, iespējams būs nepieciešama ķirurģiska iejaukšanās, bet to izvērtē traumatologs.

Trauma

Ar traumētu un sāpošu potīti turpināt skriet nevajadzētu, jo nav zināms, kas ir noticis – sastiepums, plīsums vai lūzums.

Pirmais princips, kuru der ievērot traumas gadījumā – „RICE” (rest, ice, compression, elevation). Kāju atslogot, pielikt klāt aukstuma kompresi (ne tieši uz ādas, bet caur, piemēram, dvieli, lai negūtu apsaldējumu), lai mazinātu sāpes. Ja sāpes ir lielas, izmantot elastīgo saiti, lai radītu spiedienu, un turēt traumēto ekstremitāti augšā, lai mazinātu tūsku. Tūskas mazināšanai nākamajās dienās pēc traumas labi var palīdzēt limfodrenāžas teipošana. Vēlāk teipu var izmantot arī potītes stabilizācijai, lai palīdzētu dzīšanas procesam. Teipu vislabāk uzliks apmācīts speciālists, visbiežāk fizioterapeits.

Saišu bojājuma gadījumā, atslogojot locītavu, plīsušajās vietās notiek dzīšanas procesi un veidojas rētaudi. Ja netiek veikta adekvāta pēctraumas rehabilitācija, var rasties hroniska nestabilitāte pēdas locītavā, kad pie jebkuras mazākās traumas gaidāmi sastiepumi.

Rehabilitācija

Rētaudu struktūra nav tik elastīga, kā veselas saites, tādēļ pēc traumas ir īpaši svarīgi pēc iespējas ātrāk uzsākt rehabilitācijas procesu un speciālus vingrojumus, lai saglabātu locītavā labu mobilitāti un stabilitāti un izvairītos no atkārtota traumas riska. Ļoti ieteicams un bieži iespējams vingrojumus sākt jau 2-3 dienā pēc traumas. Šajā posmā vingrojumi ir ļoti zemas intensitātes un tie vērsti tikai uz locītavas kustīguma atjaunošanu un stīvuma samazināšanu. Vēlāk vingrojumus papildina ar dažādiem stiepšanās vingrinājumiem, lai uzlabotu mobilitāti. Pēcāk uzmanība tiek vērsta uz stiprināšanas, aktīvās stabilitātes un ķermeņa izjūtas vidē vingrojumiem. Sākumā vingrojumi ir vieglāki un pakāpeniski pāraug sarežģītākos un grūtākos.

Ja, piemēram, peldēšana vai treniņš uz velotrenažiera neizraisa sāpes potītes locītavā, tad ieteicams ar šādām aktivitātēm sākt nodarboties pēc iespējas ātrāk pēc traumas.

Treniņu process

Lai pēc iespējas izvarītos no traumas gūšanas vispār, svarīgi par to domāt jau treniņu procesā, veicot dažādus pēdu locītavu stiprinošus, stabilizējošus vingrojumus, līdzsvara un koordinācijas vingrojumus, lai ķermenis iespējamā traumas gūšanas situācijā spētu reaģēt ātri un trauma nemaz nenotiktu.

Ārpus treniņu procesa, vasarā ieteicams ik pa laikam staigāt basām pēdām pa dažādu struktūru virsmām un nelīdzenumiem – pa pludmali, baskāju takām, zālāju, akmeņiem un citām virsmām, lai tādā veidā saites sajustu dažādas kustības.

Skrējējiem ļoti svarīgi pirms treniņa ir iesildīties, lai paātrinātos asinsrite, vielmaiņa, uzlabotos skābekļa apgāde ķermenim, iesiltu muskulatūra, saites un ķermenis būtu gatavas slodzei. Tādā veidā tiek mazināts traumu risks, kurš saistīts ar nepietiekamu iesildīšanos pirms treniņa vai sacensībām. Īpaši svarīgi tas ir vēsā laikā, kad ķermenis ir auksts un stīvs.

Treniņu procesā jāiekļauj vingrojumi visas kāju muskulatūras stiprināšanai, specifiski vingrojumi tieši potīšu aktīvās stabilitātes uzlabošanai, ķermeņa izjūtas telpā veicināšanai, potīšu locītavu mobilitātes uzturēšanai vai uzlabošanai un muskuļu garuma uzturēšanai vai atjaunošanai (stiepšanās vingrojumi).

Vingrojumos var izmantot dažādas pretestības gumijas, bumbas, līdzsvara virsmas. Mājas apstākļos līdzsvara vingrojumiem var izmantot, piemēram, spilvenu. Var veikt vingrojumus bez inventāra, izpildot dažādas grūtības pakāpes līdzsvara vingrojumus, lēcienus uz vienas vai abām kājām, dažāda veida pietupienus un staigāšanu uz pēdu priekšējām virsmām vai papēžiem. Svarīgi, lai vingrojumos būtu dažādība un treniņu procesā tiktu iekļautas arī imitācijas tam, kas sagaidāms sacensībās, lai ķermenis ir gatavs tam, kas no viņa tiks prasīts.