Praktiskais biohakeris

Žurnāls: 01 | Tērvetes meža Stirnu buks 2018 Aprīlis

Teksts: Edgars Rencis | Foto: Aivars Auniņš

Jau vairākus gadus esmu mazliet sekojis līdzi biohakeru gaitām pasaulē, bet nu biohakeru kustība ir atnākusi arī līdz Latvijai, par ko man liels prieks. Biohakings apvieno sevī ļoti daudz dažādas tēmas, kuras katra pati par sevi man šķiet aizraujoša, bet tieši šis apvienojums zem viena jumta dod vēl papildus pienesumu. Tas ļauj sanākt kopā cilvēkiem, kuri iepriekš mēģinājuši sevi uzlabot katrs pa savam, un kopā iegūt pilnīgāku instrumentu klāstu, ko katrs var pielietot savā dzīvē, tādējādi padarot sevi par labākiem cilvēkiem.

Biohakings ietver sevī datu vākšanu par sevi un savu dzīvi, tāpēc var teikt, ka es kļuvu par biohakeri 13 gadu vecumā, kad sāku detalizēti pierakstīt savu ienākošo un izejošo finanšu plūsmu. Nopietnāk ar sevi eksperimentēt sāku, kad pievērsos skriešanai un atklāju baskāju skriešanas pasauli ar saviem pētījumiem par skriešanas biomehāniku. Svarīgs biohakinga novirziens ir cilvēka saikne ar dabu, kurā iekļaujas arī baspēdošana un sazemēšanās. Pēc tam pamazām uzhakoju savus ēšanas paradumus, pievēršoties zemo ogļhidrātu patēriņa un keto diētai, pārtrauktajai gavēšanai. Eksperimentēju ar sevi, gan subjektīvi vērojot savu pašsajūtu un pētot tās saikni ar saviem skriešanas rezultātiem, gan arī paralēli tam objektīvi mērot ketonvielas beta-hidroksibutirāta līmeni asinīs (to katru dienu darīju vairāk par gadu). Arī par gulēšanas aspektu biohakings daudz runā, un arī ar savu miega procesu esmu samērā daudz eksperimentējis, gan pārejot gulēt uz grīdas (jo cilvēka skelets evolūcijas gaitā ir piemērojies gulēšanai uz cieta seguma), gan ieviešot striktu gulēšanas laika un celšanās režīmu, gan lasot pētījumus par zilās gaismas ietekmi uz melatonīna izstrādi organismā un attiecīgi tam pārveidojot savu gulēšanas vidi. Un vēl viens liels biohakinga novirziens ir aukstums, tā labvēlīgā ietekme uz mūsu ķermeni. Esmu sācis regulāri līdz āliņģos, jau vairākus gadus ziemā staigāju apkārt sandalēs un T-kreklā, kā arī piekopju dažāda cita veida rūdīšanās paradumus.

Tas viss kopumā ļāvis man daudz labāk izprast savu organismu, pamanīt sīkas lietas, kas izskaužamas jau saknē, kamēr tās nav kļuvušas par slimību. Rezultātā esmu kļuvis daudz veselīgāks, kas savukārt ļāvis man vairāk laika no savas dzīves izmantot lietderīgi – sportojot un nodarbojoties ar saviem hobijiem. Tas savukārt ļāvis man sasniegt augstākas personīgās virsotnes skriešanā.

Visu, ko esmu iesācis, es gribu turpināt, jo skaidri redzu, ka un kā tas man dzīvē palīdz. Bet biohakingam ir vēl milzums sīkāku novirzienu, kuros ik pa laikam esmu ieskatījies, bet daudz neesmu pievērsies. Nevaru izcelt kādu vienu no tiem, ar kuru ļoti gribētu paeksperimentēt, bet pirmie, kas nāk prātā, ir meditācija, atmiņas trenēšana un ģenētiskie mērījumi. Domāju, ka tam jānāk dabiski, kā manā dzīvē ir nācis viss iepriekš minētais. Kaut ko no minētā noteikti izmēģināšu.